Sesavas Lāčplēša  ordeņa kavalieri

AKERMANIS ALEKSANDRS  Jēkaba ( Aivara Zeilera mātes brālis)

Neatkarības rotas virsleitnanats LKO Nr. 1407 Apbalv. 1922.g.

Dzimis 1890. 28.08.  Ikšķiles pag.  Beidzis pagastskolu Rīgas komercskolu. Krievu armijā iesaukts  1912. G.  3. Robežsargu jātnieku brigādē. 1913.g. jaunākais apakšvirsnieks 1. Pasaules kara laikā  121 . kavalērijas divīzijā. Apbalvots  ar Staņislava III šķiras Annas IV šķ’.  ordeņiem. Poručiks. Latvijas armijā 1918.g. 18.12. Piedalījās visās kalpakiešu kaujās  Kurzemē, Zemgalē, Rīgas apkārtnē.  1919. 5.04.  pie Slokas papīrfabrikas  ar 8 kareivjiem atsita uzbrukumu, saņēma 8 gūstekņus, ložmetēju un c. karamateriālus.  1919.g  pārcelts uz  Madlienas bataljonu  eskadrona  komandiera amatā.  1920.g  par 1. atsevišķā eskadrona komandieri, tad par kapteini. 1921. III  ieskaitīts I jātnieku pulkā . 1924.g.  beidz virsnieku kursus  1925. iecelts par pulkvedi-leitnantu. 1937 par pulka saimniecības prioekšnieku. 1940. 19.11. atvaļināts   Apb. ar TZO IV šķ. Viestura ordeni, aaaizsarguopelnu krustu. 1945.g 11.08 apcietināts  Notiesāja uz 20 gadiem labošanas darbu nometnēs/.1955 atgriezies . Dzīvojis Vircavas tad Platones pag.  Miris 1972.g27.01

BOLŠTEINS LUDVIGS Eduarda  d

Rēzeknes kājnieku pulka komandieris, pulkvedis  LKO II šķ; Nr 12 III’’k  Nr 60. Apb. 1920.g

Dzimis 1888.g. 5.02  Sesavas pag. Vēju krogā.   Pēc Jelgavas ģimn.  Mācījies Pēterburgas  fizikas –matemātikas fak.  Dabaszinātņu nodaļā . Krievu arm . iestājies brīvprātīgi  1912.g  Dienējis 3 Novorosijskas dragūnu pulkā  Atvaļināts rezervē jaunākā apakšvirsnieka pakāpē. Atkārtoti iesaukts  1914. G.  virsnieka v.i. Daugavgrīvas cietoksnī. Paaugstināts par virsnieku. 1915.g. organizē  latv. strēln.  Bataljonu veidošanā . 1. Daugavgrīvas  latv. strēln.  Bataljona.tad  pulka adjutants.  Piedalījies kaujās ar F. Briedi, cīnījies  pie Franču mājām. Ķekavas Ložmetējkalnau.c

Apbalv. Ar Annas III,IV šk’. Ord, Staņislava III šķ. Ord.  Paaustināts par štābskapteini Pēc lielinieku apvērsuma Cēsīs arestēts, izbēdzis , ieradies Maskavā kur ar Briedi darbojies monarhistiskā organizē.  „Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas  savienība” 1918. Latvijā. Latvijas armijā  no 1918.g 28.12 kā Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieks . organizē jaunas  karaspēka vienības   Frontē ieradies kā Kalpaka  bataljona adjutants  , tad Latv. atsevišķās brigādes štāba priekšnieks . 9.08  9. Rēzeknes kājn . pulka komandieris. Vadījis pulku cīņā prtet Bermontu. 1920. Cīnījies Latgalē  1919. G. 12.07  pulkvežleitnants. Ar LKO III šķ. Apbaalv. Par to, ka 1919.g no 3.II – 10.II Rīgas atbrīvošanas cīņās ar pulku satrieca ienaidnieku nodrošināja 3. Latgales divīzijas labo spārnu  sekmēja Torņakalna atbrīvošanu. LKO II šķ. Par uzvarām pie Smārdes , tukuma kur 9. Rēzeknes kājn. Pulks viņa vadībā 21.11 bermontiešiem pēdējo izšķirošo triacienu. Tad seko Kurzemes atbrīvošana. Apbalv. Ar Francija Goda leģiona ord. Izteiktaarmijas virspavēlnieka pateicība.

Atvaļināts 1920 . 15.09 . Strādā savā jaunsaimn. Bērzmuižā pie Līvbērzes . organizē Jelgavas aizsargu pulkus . Ir Dobeles  bataljona komandieris. 1925.g. iecelts par Iekšlietu min.  aizsargu nodaļas vadīt.  Aizsargu priekšnieka amatā. Līdz 1928.g. Pēc tam militarizēts robežapsardzes priekšnieks. Apb. Ar TZO III š’.  Aizsargu Nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes i š’. Ord.  Polijas Zelta krustu , Igaunijas Aizsargu  Ērgļa ord.  1935.g.  paaugstināts par ģenerāli. Robežsargu brigādes  komandieris. 1940.21.06 redzēdams valsts nespēju pretoties  Krievijas iebrukumam nošāvies savā kabinetā.  Brāļu kapos Rīgā.

BUĶIS PĒTERIS Jēkaba dēls

8. Daugavpils kājn. Pulka kareivis. LKO Nr 196. Apb. 1920.g.

Dzimis 1896 g. 28.07 Mežotnes pag. zemkopja ģimenē.  Krievu armijā  1915.g 08. Dienējis 3. Kurzemes un 4 Vidzemes Latv. strēlnieku pulkos. Ka’dy- u laiku mobilizēts  Sarkanajā armijā.

 Latvijas armijā brīvprātīgi 1919  0407 . Rīgā cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919,g.03.11 pie Rīgas Dammes muižas  ienaidnieka nikna pretuzbrukuma laikā  apgāja  tā spārnu, stiprā apšaudē devās triecienā un ieguva ložmetēju , tā apturēdams ienaidnieka ofensīvu.

Atvaļināts 1921.g. 09.03 . jaunsaimnieks Sesavas pag. Sēļos. 1944.g iesaukts  Sarkanajā armijā. Dienējis sapieros, vācis Jelgavas drupas, remontējis dzelzceļu. 1947.g atvaļināts.  1950 iestājies k-zā Līgo , strādājis celtniecībā k-za Liepare. Miris 1971.g.06.02. Jāčūnu kapos.

ZĀĢERIS JĀNIS Jēkaba dēls

 Bij. 7. Bauskas  latv. strēln.  Bataljona kaprālis. LKO Nr 932  Apb. 1921.

Dzimis1894.g 03.07 Lielsesavas pag. Pamatskolas izglītība.Krievu armijā dienējis 25. Poltavas  kājn. Rezerves batalj.  1915. G . pārgājis  uz 7 Bauskas  latv, strēln. Batal.  Apbalvots  ar Jura krustu.

 1916.g. 3.-4. 07  nakti Ķekavas raj.  pie Katriņmuižas Z sava vada priekšgalā  zem ienaidnieka viesuļuguns  pirmais izlauzās  cauri 4-kārtīgiem  drāšu aiszžogojumiem  metās pāri ierakumu valnim  un niknā durkļu cīņā krita.  Ar savu varonību  sekmēja svarīga nocietināta punkta ieņemšanu

ŽIGLEVICA ELZA Kārļa meita

LKO Nr 2073.Apb1928.g.

 Dzimusi 1898.g 25.09 Kroņa Bērzmuižā.  Lomonosova ģimnāzijā Rīgā , tad fon Dervisa  ģimn. Maskavā.  1916. G. Maskavā apmeklējusi  M. Augstākos sieviešu kursus , Fizikas un matiem. Fak.  1917.g. pavasarī atgrizās Rīgā  , iestājā Baltijas tehniskās augstskolas  Komercinību fak.  1918. Strādā Latvijas Preses birojā  par angļu preses referenti. 1917.g.  27.09 iestājusies  LU  Tautsaimniecības un  tiesību zinātņu fak.

 1919.g.  10.10  Rīgā  latv. armijas daļas nostiprinājās  D. Labajā krastā . ž.  Neskatoties uz draudošajām briesmām  , zem stipras ienaidnieka uguns  piegādāja kareivjiem  ēdienu, tika nāvīgi ievainota . 1919g. 29.10 mira Rīgā, Jāņa draudzes kapos.

Materiālu sagatavoja Dz.Sulce