Sesavnieki- Trīszvaigžņu ordeņa  kavalieri

I šķira

Čakste Jānis -  Valsts prezidents  240225 ORD. Nr 1

Skujenieks Marģers  ord. Nr 227

II Šķira   

Skujenieks Marģers  II  56

 Pauļuks Jānis Ministru prezidents   ,satiksmes min. 1611 26   OR. Nr  25

Skujenieks Marģers   publicists  min. prezidents 141126;III šķiras -  Tautas padomes priekš. Biedrs 161126     37

Juraševskis  Pēteris   Min. prezidē, ministrs , sabiedrisks darb. 131129  151O. Nr 132

Pauļuks Kārlis  Tieslietu min., sab. Darbinieks    131130  151

Bolšteins Ludvigs   robežsargu brig . kom .  151137;  IIIšķ., robežaps. Priekš,    pulkvedis  319

III Šķira

Bolšteins Ludvigs -  III  Robežsargu brig. Kom.  Ord. Nr 257

Čakste Justīne - Sieviešu  palīdzības korpusa  priekšn.161126  94

Konradi Fridrihs – senators 161131   639

Čakste Mintauts  - Rīgas apgabaltiesas  priekšs biedrs.  161133  802

Celms Teodors - LU  filol.  Filoz, fak,  profesors 120539   1278

    IV šķira

Adamovičs Fricis  - Rīgas skol. Inst . un  Rīgas v-sk. skolot.161126   129

Akermanis Aleksandrs  jātnieku pulka  saimn. Priekšn. Pulkvežleitnants250629   826

 Rumba Alberts   Zemgales  artil. Pulka saimn. Priekšn. Pulkvežleitnants 130535  1695

Všķira

Dumpis Fricis Jelgavas apr. I iecirkņa  nodokļu insp. 1411 28  355

Zāģers Jānis   Kalpaka batalj. Brīvprātīgais studentu rotas leitn. 141128    ????

V šķira

 Rumba Alberts  Artilēr. Inspekt  štāba  Zenitarilērijas spec.  kapteinis   2140

 Steps Jānis   priekšzīmīgsjaunsaimn. Vidzemniekos  1702 31   2530

Andreiko Johans   Cukurbiešu audzāšanas vad. 161133   3016

Zeilands Juris  priekšz. Cukurbiešu audz.            061135  3776

Freidenfelds Aleksandrs  Brīvības piemin.  Vandzenes pag,  komitē. Priekšs.  061135  3751

I pakāpes

Puķītis Juris  16. Jelgavas aizsargu pulka  Sesavas nod. aizsargs. 131229   706

Ozols Voldemārs  priekšzim. Jaunsaimnieks Sesavas pag Ozolos  131229 1049

Gauja Vilis Arnolds  Vecākais polic. Kārtībnieks 130535   1856

Skuja Jānis  Sesavas pag. brīvprāt. koresp.  171135  1398     

IIpakāpe

Žiglevics Mārtiņš  Eleja pag. aizsargu nod. priekšn. 141128   ????

Majors Teodors           Aizsargu pulka Lielpl. Priekšn. 131129   859

Skuja Jānis  Sesavas pag, brīvpr korsep.           0212 29   982

Mackaitis  Kristaps.  Priekšz. saimnieks Eleja Dzintaros 170231   1507

Knope Pēteris  Latvijas bankas šoferis  161132     1812

Zeilands Juris   Sesavas pag. brīvprātīgais koresp.  161132  1959

Akermanis Aleksandrs   9. Rotas  robežsargu brig.  Robežu zraugs151135 2765

 Aplociņš Dora  Bērnu aukle ( Sesava)   240637  3208

     IIIpakāpe

Bube Ženija  Laukstrādniece Lielvircavā. Pag. Skursteņos. 0309 37  1`333

Krūmiņš Ansis  Laukstrādn. Uzraugs Lielvircavā. Ļāviekās  030937   673
Materiālu sagatavoja Dz.Šulce

Sesavas Lāčplēša  ordeņa kavalieri

AKERMANIS ALEKSANDRS  Jēkaba ( Aivara Zeilera mātes brālis)

Neatkarības rotas virsleitnanats LKO Nr. 1407 Apbalv. 1922.g.

Dzimis 1890. 28.08.  Ikšķiles pag.  Beidzis pagastskolu Rīgas komercskolu. Krievu armijā iesaukts  1912. G.  3. Robežsargu jātnieku brigādē. 1913.g. jaunākais apakšvirsnieks 1. Pasaules kara laikā  121 . kavalērijas divīzijā. Apbalvots  ar Staņislava III šķiras Annas IV šķ’.  ordeņiem. Poručiks. Latvijas armijā 1918.g. 18.12. Piedalījās visās kalpakiešu kaujās  Kurzemē, Zemgalē, Rīgas apkārtnē.  1919. 5.04.  pie Slokas papīrfabrikas  ar 8 kareivjiem atsita uzbrukumu, saņēma 8 gūstekņus, ložmetēju un c. karamateriālus.  1919.g  pārcelts uz  Madlienas bataljonu  eskadrona  komandiera amatā.  1920.g  par 1. atsevišķā eskadrona komandieri, tad par kapteini. 1921. III  ieskaitīts I jātnieku pulkā . 1924.g.  beidz virsnieku kursus  1925. iecelts par pulkvedi-leitnantu. 1937 par pulka saimniecības prioekšnieku. 1940. 19.11. atvaļināts   Apb. ar TZO IV šķ. Viestura ordeni, aaaizsarguopelnu krustu. 1945.g 11.08 apcietināts  Notiesāja uz 20 gadiem labošanas darbu nometnēs/.1955 atgriezies . Dzīvojis Vircavas tad Platones pag.  Miris 1972.g27.01

BOLŠTEINS LUDVIGS Eduarda  d

Rēzeknes kājnieku pulka komandieris, pulkvedis  LKO II šķ; Nr 12 III’’k  Nr 60. Apb. 1920.g

Dzimis 1888.g. 5.02  Sesavas pag. Vēju krogā.   Pēc Jelgavas ģimn.  Mācījies Pēterburgas  fizikas –matemātikas fak.  Dabaszinātņu nodaļā . Krievu arm . iestājies brīvprātīgi  1912.g  Dienējis 3 Novorosijskas dragūnu pulkā  Atvaļināts rezervē jaunākā apakšvirsnieka pakāpē. Atkārtoti iesaukts  1914. G.  virsnieka v.i. Daugavgrīvas cietoksnī. Paaugstināts par virsnieku. 1915.g. organizē  latv. strēln.  Bataljonu veidošanā . 1. Daugavgrīvas  latv. strēln.  Bataljona.tad  pulka adjutants.  Piedalījies kaujās ar F. Briedi, cīnījies  pie Franču mājām. Ķekavas Ložmetējkalnau.c

Apbalv. Ar Annas III,IV šk’. Ord, Staņislava III šķ. Ord.  Paaustināts par štābskapteini Pēc lielinieku apvērsuma Cēsīs arestēts, izbēdzis , ieradies Maskavā kur ar Briedi darbojies monarhistiskā organizē.  „Dzimtenes un brīvības aizstāvēšanas  savienība” 1918. Latvijā. Latvijas armijā  no 1918.g 28.12 kā Liepājas jaunformējamo spēku priekšnieks . organizē jaunas  karaspēka vienības   Frontē ieradies kā Kalpaka  bataljona adjutants  , tad Latv. atsevišķās brigādes štāba priekšnieks . 9.08  9. Rēzeknes kājn . pulka komandieris. Vadījis pulku cīņā prtet Bermontu. 1920. Cīnījies Latgalē  1919. G. 12.07  pulkvežleitnants. Ar LKO III šķ. Apbaalv. Par to, ka 1919.g no 3.II – 10.II Rīgas atbrīvošanas cīņās ar pulku satrieca ienaidnieku nodrošināja 3. Latgales divīzijas labo spārnu  sekmēja Torņakalna atbrīvošanu. LKO II šķ. Par uzvarām pie Smārdes , tukuma kur 9. Rēzeknes kājn. Pulks viņa vadībā 21.11 bermontiešiem pēdējo izšķirošo triacienu. Tad seko Kurzemes atbrīvošana. Apbalv. Ar Francija Goda leģiona ord. Izteiktaarmijas virspavēlnieka pateicība.

Atvaļināts 1920 . 15.09 . Strādā savā jaunsaimn. Bērzmuižā pie Līvbērzes . organizē Jelgavas aizsargu pulkus . Ir Dobeles  bataljona komandieris. 1925.g. iecelts par Iekšlietu min.  aizsargu nodaļas vadīt.  Aizsargu priekšnieka amatā. Līdz 1928.g. Pēc tam militarizēts robežapsardzes priekšnieks. Apb. Ar TZO III š’.  Aizsargu Nopelnu krustu, Somijas Baltās Rozes i š’. Ord.  Polijas Zelta krustu , Igaunijas Aizsargu  Ērgļa ord.  1935.g.  paaugstināts par ģenerāli. Robežsargu brigādes  komandieris. 1940.21.06 redzēdams valsts nespēju pretoties  Krievijas iebrukumam nošāvies savā kabinetā.  Brāļu kapos Rīgā.

BUĶIS PĒTERIS Jēkaba dēls

8. Daugavpils kājn. Pulka kareivis. LKO Nr 196. Apb. 1920.g.

Dzimis 1896 g. 28.07 Mežotnes pag. zemkopja ģimenē.  Krievu armijā  1915.g 08. Dienējis 3. Kurzemes un 4 Vidzemes Latv. strēlnieku pulkos. Ka’dy- u laiku mobilizēts  Sarkanajā armijā.

 Latvijas armijā brīvprātīgi 1919  0407 . Rīgā cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1919,g.03.11 pie Rīgas Dammes muižas  ienaidnieka nikna pretuzbrukuma laikā  apgāja  tā spārnu, stiprā apšaudē devās triecienā un ieguva ložmetēju , tā apturēdams ienaidnieka ofensīvu.

Atvaļināts 1921.g. 09.03 . jaunsaimnieks Sesavas pag. Sēļos. 1944.g iesaukts  Sarkanajā armijā. Dienējis sapieros, vācis Jelgavas drupas, remontējis dzelzceļu. 1947.g atvaļināts.  1950 iestājies k-zā Līgo , strādājis celtniecībā k-za Liepare. Miris 1971.g.06.02. Jāčūnu kapos.

ZĀĢERIS JĀNIS Jēkaba dēls

 Bij. 7. Bauskas  latv. strēln.  Bataljona kaprālis. LKO Nr 932  Apb. 1921.

Dzimis1894.g 03.07 Lielsesavas pag. Pamatskolas izglītība.Krievu armijā dienējis 25. Poltavas  kājn. Rezerves batalj.  1915. G . pārgājis  uz 7 Bauskas  latv, strēln. Batal.  Apbalvots  ar Jura krustu.

 1916.g. 3.-4. 07  nakti Ķekavas raj.  pie Katriņmuižas Z sava vada priekšgalā  zem ienaidnieka viesuļuguns  pirmais izlauzās  cauri 4-kārtīgiem  drāšu aiszžogojumiem  metās pāri ierakumu valnim  un niknā durkļu cīņā krita.  Ar savu varonību  sekmēja svarīga nocietināta punkta ieņemšanu

ŽIGLEVICA ELZA Kārļa meita

LKO Nr 2073.Apb1928.g.

 Dzimusi 1898.g 25.09 Kroņa Bērzmuižā.  Lomonosova ģimnāzijā Rīgā , tad fon Dervisa  ģimn. Maskavā.  1916. G. Maskavā apmeklējusi  M. Augstākos sieviešu kursus , Fizikas un matiem. Fak.  1917.g. pavasarī atgrizās Rīgā  , iestājā Baltijas tehniskās augstskolas  Komercinību fak.  1918. Strādā Latvijas Preses birojā  par angļu preses referenti. 1917.g.  27.09 iestājusies  LU  Tautsaimniecības un  tiesību zinātņu fak.

 1919.g.  10.10  Rīgā  latv. armijas daļas nostiprinājās  D. Labajā krastā . ž.  Neskatoties uz draudošajām briesmām  , zem stipras ienaidnieka uguns  piegādāja kareivjiem  ēdienu, tika nāvīgi ievainota . 1919g. 29.10 mira Rīgā, Jāņa draudzes kapos.

Materiālu sagatavoja Dz.Sulce

Sesavas ievērojamākie cilvēki.

Sesava nevar lepoties ar krāšņiem dabas skatiem, bet var un lepojas ar cilvēkiem , kas veidojuši, veido un veidos ne tikai Sesavas vēsturi, bet arī Latvijas tautas vēsturi.

1.      G. Remlings (1633-1695)- vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors, baznīcas dziesmu tulkotājs; 1662-1685 .g. Sesavas  baznīcas mācītājs.

2.      Pēteris Alunāns (1823-1903) A. N. L. Skujenieces tēvs, Latviešu b-bas dibinātājs Jelgavā; no gs v. Rentēja  Mazsesavas muižu ( Tag. Līčupes), bija pagasta runas vīrs, skrīveris, sabiedriskās dzīves rosinātājs, pēc viņa ierosmes celta  pagastmāja Gaidas, izplānojis Bauskas – meitenes šaursliežu dzelzceļa būvi. ( Būvēts 1915. G.)

3.      Ādolfs Alunāns (1848-1912) – dramaturgs ,režisors ,aktieris, kupleju autors bieži vasaras pavada Mazsesavas muižā , Mazsesavas muižas šķūnī  uzvedis Šillera  lugu Vilhelms Tells  latviešu valodā. Latviešu teātra tēvs

4.      Jānis Lakše – Lasmanis (1851-1885)- grafiķis , zīmēšanas skolas pamatlicējs. Dz. Sesavas Mālukrogā.

5.      Vensku Edvarts ( E.Skujenieks) 1855-1897- dzejnieks,žurnālists   dz. Ķirkuču- Venskos

6.      Luīze Skujeniece dzim.. Alunāne 1857- 1934 –teātra kritiķe, tulkotāja, Vensku Edvarta sieva, Ā. un N. Alunāna māsa .Dz. Mazsesavas muižā.

7.      Jānis Čakste 1859-1927 –jurists. Pirmais Latvijas valsts prezidents  1922-1927  Tautas padomes  Satversmes sapulces priekšs.  LU prof.,dzim Čakstu Zirņos Sesavas pag.

8.      Nikolajs Alunāns 1859-1919 =komponists, diriģents Ā . un L. Alunānes brālis dz. Mazsesavā.

9.      Ādolfs Alunāns  1948—1912 jelgavā Bieži dzīvojas pa Mazsesavas muižu, uzved Šillera Vilhelmu Tellu Mazsesavas šķūnī , ar ko uzsāk teātra gaitas latviešu valodā . Režisors, aktieris ,kupleju autors

10.  Jānis Pauļuks 1865-1937 Gaveņpauļukos, - būvinženieris  no 1921-1925  satiksmes ministrs , 1923 Ministru prezidents , izstrādājis  dzelzceļu un tiltu projektus, 1900 gados piedalījies BAM celtniecībā

11.  Olga Kovaļevska  1866-1949   Buķu – Melderos.  Jaunstrāvniece sociāldemokrāte.

12.  Margarita Kovaļevska 1910-1999. Dz. Liepājā. Mir. Toronto. Sesavā bieži viesojās pie vecvecākiem Zūbās . Grāmata Posta puķe ir par Zūbām , Skursteņmuižu ( Struteņmuižu) Tās apkārtnes ļaudīm.

13.  Juris Rozēns 1869-1927  Dz. Sesavā Žībārtos, mir. ASV. Mācītājs žurnālists 1905.g . rev. Dalībnieks , mēnešraksta Jaunības draugs , žurnāla Apskats redaktors un izdevējs.

14.  Kārlis Pauļuks 1870-1949 Gaveņpauļukos advokāts 1919-1920  tieslietu ministrs Tautas padomes, Satversmes sapulces, Saeimas loc., viens no ievērojamākiem ZZS pārstāvjiem 4-ās Saeimās no 1922-1934.g.

15.   Fricis Rumba  1870-1919   Fabrikās. Latv. Brīvības cīņu dalībn.,  Apbedīts Brakšķu kapsētā

16.  . Pēteris Juraševskis 1872-1945  Pilnzābakos – jurists. 1907 Krievijas valsts domes loceklis.  1914-1916. Latvijas bēgļu  kom. sekretārs un juriskonsults.  1924. Iekšlietu ministrs , tieslietu ministrs,  1925- 1928 Saeimas sekretārs,  1929.g. Ministru prezidents  triju Saeimu deputāts.

17.   Dāvids Bundža  1873-1901  Skursteņmuižā - miris Mentonā  Itālijā  -žurnālists jaunstrāvnieks

18.   Jānis Kovaļevskis  1873-1921 Zūbās  -žurnālists jaunstrāvnieks nošauts Krasnodarā .

19.   Roberts Pelše  1889-1950 dz. Māckaišos   str. Lielsesavas skolā  , mākslas un literatūras zinātnieks

20.  Ādolfs Kāpostiņš  1880-???  Dz. Sesavā  senatnes pētnieks, valsts arhīva vecākais arhivārs , Latvijas senatnes pētnieku b-bas  sekretārs  TZO

21.  Joahims Fridrihs A. Andreiko  1884- 1983  Sesavas Andreikās   agronoms , cukurbiešu audzēšanas popularizētājs . TZO

22.   Teodors Celms 1884- 1906 Buķos   skolotājs  1905 g. revolūcijas dalībnieks  , nošāva soda ekspedīcija;

23.  Ludvigs Bolšteins 1888- 1940  Sesavas Vēju krogā (varbūt Vēžu kr)  -ģenerālis ,  robežsargu brigādes komandieris  TZO, LKO  ārvalstu ordeņi  21.06 nošāvies darba kabinetā.

24.  Biruta Skujeniece1888-1931 Vensku Edvarta un Luīzes Skujenieceas meita- aktrise, režisore, dzejniece. Vilciena katastrofā Mellužos iet bojā.

25.  Osvalds Glāznieks 1891- 1947 1891-1947 Lieležos  aktieris , režisors skatuves mākslas pedagogs, Vahtangova teātra direktors. Miris Sibīrijā

26.  V. Bumbērs 1891-1974  sociāldemokrāts, tautas padomes loceklis 1919-1934 Valsts darbinieku arodb. Pr-tājs,  1943 piedalījies Latvijas  CP  nelegālā kustībā pēc kara Vācijā nodibinājs apgādu Burtnieks  Dz. Lielsesavā miris Silversspringsā  ASV.

27.   Alberts Rumba 1892- 1970  Pulkvežleitnants ātrslidotājs 1924 g. olimpisko spēļu dalībnieks Šamonī. 7 vieta. Latvijas fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs apb. TZO Viestura oreni  Vācijas olimpisko ordeni Dz. Skursteņmuižā.

28.  Jānis Zāģeris 1894-1916  Lielsesavā kritis kaujā LKO TZO 

29.  Pēteris Buķis 1896-1971 Lkok  jaunsaimnieks Sēļos.

30.  Eduards Durevskis  1897- 1944 Lielsesavas Vensku muižā  represēts miris Krievijā  literāts , žurnālists

31.  Jānis Steps 1897- 1940  priekšzīmīgs jaunsaimnieks Vidzemniekos  a/s Latvijas centrālais eksports direktors  apb. Tzo

32.   Roberts J. Slokenbergs1898-1957 slokās Sesavas draudzes mācītājs

33.  Māris Slokenbergs            Slokās .Emigrējis uz Zviedriju . Ziemeļeiropas valstu ROtari kluba pr-tājs. Rīgas Ekonomikas univ. Dibinātājs

34.  A. Celms 1900-1942 Dz. Lielsesavā žurnālists un skolotājs

35.  Žanis Unāms 1902-1989 no 1923- 1935 laikrakstu redaktors ,žurnālists 1941-1944 Valsts bibliotēkas  Kultūras un sabiedrisko lietu departementa direktors sastādījis Latviešu biogrāfisko vārdnīcu ES viņu pazīstu dz. Jostenes Rempīšos  miris Oldenburgā.

36.  E. Rumba 1904- 1943  -teoloģijas doktors reliģijas vēsturnieks  žurnālists , dzejnieks   dz. Strazdiņos  miris Rešotas nāves nometnā.

37.   Arvīds Egle 1905- 1977  gleznotājs dz. mācītājmuižā 

38.  Leontīne- Lode Vasariņa 1908- 1993  aktrise dz. Lodēs mir.  Vankūverā.

39.   Margarita Kovaļevska  1910-1997- bieži viesojās pie vecvecākiem Zūbās  rakstniece, bērnu grāmatu ilustratore Grām Posta pu;ke par Skursteņmuižu un tās apkārtni un ļaudīm mir. Toronto

40.  Jānis Rāviņš 1918-1998  Bulduru izmēģinājumu stacijas Robežniekos direktorsValsts prēmijas laureāts –racionalizators

41.  Andris Rāviņš  Robežniekos Jelgavas mērs , ZM ministrs

42.  Edmunds Ozols 1920 -2012  Ozolos   apb Ežu kapos  Ziemeļamerikas  latviešu aizsargu komandieris žurnāla Krājējs redaktors Toronto  apb. Lietuvas  aizsargu Zvaigznes ordeni.

43.  Ingrīda Vīksan  ( Reneslāce) 1920-2011 literāte žurnāliste tulkotāja Latvija Amerikā redaktore par vecāku mājs Poēma par Ķirkučiem saņēma Gopera fonda godalgu  dziv. Toronto

44.  Jānis Stunda 1922 - 1999 ilg. K-za Uzvara prikšd.  Socialistiskā Darba varonis , cukurbiešu audzētājs.

45.  Edmunds Galviņš  1925-1995  dzi. Lazdiņās no 1950 k-za Padomju Jaunatne priekšs.  Apb. Ežu kapos.

46.   Andrejs Līdums 1930-198?   Dzintaros , ekonomikas  doktors ,profesors.

47.  Armands Rasmanis  1932- 1980- aigstas cukurbiešu ražas . Soc. Darba varonis Ļeņina ord. Dz. Puiķos ,a pb . Sesavas kapos

48.  Jānis Polis  1930-20?  Sesava Bumbēros  -ķīmiķis Biopētījumu  nodaļas vad, OSI 

49.  A. Bētiņš  1946. TV režisors , operators

50.  Inta Māra Rubane Elksnīte  1948 Dzintaros  bioloģijas doktore

51.  Andris Elksnītis   1952 Dzintaros  ilgg. Dobeles pils mērs

52.Kristaps Māliņš 1983.g.- Līčupes, Ķīmijas zin.doc. RTU

Materiālu  sagatavoja Dz.Šulce